Svešiniekam vaibstos doma tik viena,
To ceļu ko izvēlējies iet drošu soli.
No nakts tumsas nebaidīties un ēnas izgaiņāt
Tad pareizās kāpnes tālāk uz augšu atrast,
Lai vienkāršu cilvēcisku piedošanu palūgtu.
Mēs visi ejam, mēs visi klūpam, piecel viņu.
Lai gaisma spīd sejā un sirds krīt dziļākā mierā,
Svešiniek celies, jo saule lec un migla izklīst,
Lūk laiks šis Tavs un mirklis arī.
/IK pabiksta mazliet svešinieku un ar roku rāda virzienu debesīs. 'Ievēlies vēlēšanos, tā zvaigzne, kas kritīs visa Tava. Ievēlies draugs.'
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru